TAS VARĒTU TEVI INTERESĒT
|
|
Iestudētās rotaļas- kultūras finansējums un neplānotā emigrācija
Publicēts | 30 janvāris, 2013 |
Varam, protams, skaisti nodēvēt īslaicīgas radošās kultūras industrijas, to indivīdu un kultūrai tuvu stāvošu personu ekspresijas, izdzīvošanas mānijas un agonijas par pilotprojektiem, tomēr nepārejoši aktuāls ir jautājums, kādēļ daudzi no mākslā un kultūrā pamanītiem īpatņiem un sava radījuma meistariem nespēj konkurēt vai pat turas pa gabalu no Latvijā esošajiem kultūras finansējuma modeļiem
..bet medaļas otrajā- patērētāja pusē,- ir pietiekoši daudz un pamatotas neapmierinātības par nofinansēto projektu kvalitāti. Un šai kultūras finansējuma impērijas medaļai ir vēl arī sānu maliņa- menedžments, kur, šķiet, procentuāli neapmierināto ir vēl vairāk.
Kultūru administrējošā joma it kā pamatoti atsaucas uz nestabilo ekonomisko situāciju, skeptiķi apelē pie Latvijas kā nelielai valstij tipiski raksturīgajām problēmām- šai etniskajai videi trūkst saražotās kultūras patērētāju apjoms. Latviskās kultūras eksporta iespējas vairāk tiek cilātas kā fons valstiskam prestižam, bet atsevišķas- alternatīvās un neformālās indivīdu kultūras,- jomās, kur individuālo mākslu meistariem un tās attīstītājiem nav raksturīgi organizēties, lai kaut nedaudz sevi kā radošās kultūras industrijas selekcionārus izceltu, radošie indivīdi nemaz necer tapt atbalstīti pirms nav šokējuši ar ko neaizmirstami jaunu un ārpus vietējās kultūras kopienas iemantojuši pasaules salvu.
| Bet līdz ar darba spēka emigrāciju emigrē arī daļa etniskās kultūras, lai jau atšķaidītos ar tur- svešajās zemēs,- emigrācijā piedzīvoto un no latviešu kultūras pārtaptu par pasaules tautu kultūru. Un kaut kādā ziņā tas nebūt nav slikti pie nosacījuma, ka Latvija- dziedošā dainu zeme,- ir kļuvusi par alternatīvu šūpuli radošajām mākslām kā eksporta precei, pēc kuras tiecas ārzemnieki. Vai jūs varētu iedomāties tādu Latvijas kultūras vides idilli, kurā, piemēram, leģendārais mūziķis Stings (vai jebkura cita ārzemju kultūras zvaigzne) gluži kā Pjērs Rišārs, kas, nu, jau ieguvis Krievijas pilsonību, izvēlētos dēļ kāda sava topošā mūzikas albuma uz dažām nedēļām vai pat pāris un vairāk mēnešiem apmesties uz dzīvi Latvijā, lai mācītos izprast, sadzirdēt, izspēlēt un izdziedāt kaut ko no latviešu kā dziedošās nācijas gara? Varbūt šie vārdi izskan pravietiski, bet tādu es izjūtu Latvijā radītas kultūras renesanci mūsdienās- tai nebūt nav jāskan latviešu valodā, un ir tik daudz radošo jomu, kur radošās kultūras industrijas vēstījumam nav nepieciešami vārdi. |
|
Tā skabarga, dēļ kuras, domāju, daudzas lietas kultūrā sāk bremzēt, ir kultūras menedžmenta un administrējošo institūciju nepārvaramā vēlme gluži kā dziesmu svētkos iestudēt kultūras vīzijas, virzības un attīstības procesus visos sīkumos, izslēdzot improvizāciju jau tās iedīgļu stadijās. Un šo situāciju es gribētu pielīdzināt bērnu spēlei smilškastē. Radošie indivīdi un kultūras radošās industrijas mākslinieki nenoliegs- ja ne pats galvenais, tad viens no galvenajiem priekšnosacījumiem mākslas darba radīšanai ir brīvs domas lidojums un saspēle. Atšķirībā no sporta spēlēm tīrajā mākslā nav noteikumu (varbūt izņemot to, ka atsevišķās jomās kaut nedaudz jāorientējas amatniecībā- tās likumsakarībās,- vai jāiekļaujas kāda žanra ietvaros) un arī acīm redzamu pretinieku- šķēršļus mākslas darba radīšanai radošās kultūras industrija un tās indivīdi izvēlas sev paši. Un tagad iedomājieties šos rotaļīgos bērnus sanākam kopā pie smilšu kastes. Katrs ar savām mantiņām iebrauc ceļus un rada vidi iedomātu tēlu saspēlei. Tai, iespējams, piebiedrojas citi (jo tā ir interesanti); kāds biedrojas, bet kāds turas savrup. Iespējams, veidojas atsevišķas grupiņas, kurās top īpašas, nepiespiestas gaisotnes. Māmiņas un tēti, kuri tobrīd pieskata šos bērnus, jūtas aizkustināti, bet cik daudziem no viņiem nav šīs nepārvaramās vēlmes ieajukties šajās rotaļās?
– Jānīt, iedod Pēterītim arī paspēlēties ar savu mašīnu!
– Anniņ, neuzmācies Kārlim!
– Kristīne, neālējies kā negudra, meitenēm ir nepieklājīgi tā darīt!
Bet Kristīne varbūt spēra pirmos soļus uz savu pasaules klases iestudējumu modernajā mūsdienu dejā..
Ar to es gribētu teikt, ka kultūra top tajā brīdī, kad mums ir ļauts sajusties kā bērniem, bet nofiksējas, sastingst un mirst līdz ar pieaugušo izdomātās pasaules formātu uzspiešanu. Protams, īstenos dzīves māksliniekos tā nemirst- tikai emigrē uz labākiem laikiem un vietām to apziņā. Jau pieaugot tā pārceļas uz krogiem- tiek auklēta tur un arī nodzerta,- un kļūst par pasaules staigātāju, bet jau uz formālās skatuves mēs ieraugām nepiedienīgi daudz formāli izdresētu, ne sevišķi interesantu (laika “nosišanai”- blaukts!- un kavēklim), pāraugušu bērnu, kas atstrādā tiem bērnībā smilšu kastēs atņemto laiku.
Kultūras menedžments apaug ar arvien jauniem formulējumiem un terminoloģiju, kura visticamāk špikojot ir uzburta no vīzijām, par to, ko paveicis kāds cits- jā, varbūt ne sevišķi runīgs radošās kultūras industrijas mākslinieks, bet dižgars un meistardarbu radītājs. Un rodas jautājums, vai pats mākslinieks pēc tam jūtas piederīgs tām teorijām, kuras par viņa veikumu sacerējuši citi, un vai šim radošās kultūras industrijas māksliniekam ir kāds uzprasījis, kas tam ir nepieciešams visvairāk, lai dzīvotu (vai izdzīvotu) tā jau radītais un no tā varētu iedvesmoties citi, radot jau jaunus mākslas darbus- vai ir nepieciešami jauni materiāli tehniskās bāzes formāti, vai mākslinieks ilgojas, ka to visgudri pamāca, tā teikt, “no augšas”, vai tomēr tas izjūt nepieciešamību saņemt elementāru finansiālo atbalstu eksistencei, jo tie mākslas darbi nekur neizpaliks, radīsies un izlauzīsies uz āru tāpat. Pašreiz acīmredzami ir sakustējies atbalsts mākslas izpausmes formātiem, bet vai kāds ir uzdevis jautājumu, kā Tu, mākslas radītāj, tajos jūties? Vai tie piedāvātie formāti Tev “nespiež”, vai tā “drēbe” nav pa raupju? Vai Tu tajos tiec personīgi aicināts un gaidīts, un vai Tev ļauj vispār to “drēbi” aptaustīt un tai noņemt, tā teikt, provi?
Raksta autors: Uldis Altens
Kāpēc skatīties filmas online – internetā,- nevis kinoteātrī
🧐 Kur skatīties filmas – proti, vai doties uz kinoteātri, lai izvēlēto filmu noskatītos tur, vai arī šo filmu meklēt internetā, lai to skatītos kādā no online kinoteātriem, interneta TV vai filmu platformām tiešsaistē? Pie tam, kāpēc skatīties filmas internetā, ja tās var noskatīties kinoteātros? Tādi jautājumi var rasties ne vienam vien kino cienītājam pirms savas izvēles par labu kādai no iespējām.
Lai nosvērtos par labu vienai vai otrai izvēlei – skatīties filmas internetā vai klātienē Latvijas kinoteātros,- izvērtēsim mūsu kā kino baudītāju prioritātes. Piemēram, vai ir vērts atkārtoti doties uz kinoteātri, ja filma, ko vēlaties noskatīties, ir jau kādreiz redzēta? Varbūt filmu, ko vēlaties noskatīties, ik pa laikam rāda kādā no TV kanāliem. Un tādā gadījumā šo filmu reizēm varat skatīties atkārtoti tiešsaistē TV, vai arī noskatīties online TV arhīvā. Tomēr, iespējams, savu kā kino cienītāja baudījumu vēlaties pastiprināt ar iespaidiem, ko spēj sniegt vienīgi lielie kinoteātru ekrāni – it sevišķi jau tad, ja ir runa par filmām, kas balstītas uz iespaidīgiem kino kadriem. Tādas parasti mēdz būt asa sižeta filmas (piemēram, filmas par karu), trilleri un šausmenes, bet ne tikai – arī piedzīvojumu filmas u.c.. Un tādos gadījumos visticamāk izvēle varētu nosvērties par labu tam, lai ar iespaidiem bagāto filmu noskatītos Latvijas kinoteātros.
Kinoteātra apmeklējums var būt arī kā laba izklaide ne tikai skatoties filmas vienam, bet arī kopā ar draugiem un randiņā ar mīļoto cilvēku – it sevišķi jau tad, ja vēlaties izrauties no mājas rutīnas, vai arī kino apmeklējums kalpo kā jaunas iepazīšanas iemesls, piemēram, aklajā randiņā.
Lai gan teju vai nekas nelīdzinās kino baudījumam uz lielajiem ekrāniem kinoteātrī klātienē, tomēr reizēm citu ieteiktās populārākās un pat jaunākās filmas ir vērts vispirms atrast kādā no filmu platformām internetā, lai šīs filmas noskatoties kinoteātrī online, tā gūtu pirmos iespaidus. Pie tam, mūsdienu mājas kinozāles izsmalcinātiem kino baudītājiem varētu būt kā priekšroka tam, lai paliktu mājās skatīties mākslas filmas mājīgā gaisotnē, ērti iekārtojoties atpūtas krēslā. Nenoliedzami tieši diskrētums un māju sajūta var kļūt kā izšķirošais faktors tam, lai griba nosvērtos iecienītākās un jaunākās filmas skatīties, paliekot mājās.
Uzzini, kuras no filmām un kādā no interneta televīzijas platformām var skatīties online bez maksas vai kopā ar TV abonēšanu, vai arī iznomāt filmu nomā: * Megogo filmas » * Go3 filmas » * Tet cinema »
Kino mākslas un kultūras arheoloģija ‘2024
KINOTEĀTRIS ONLINE piedāvā leģendāras filmasLeģendāras filmas internetā – skatīties PSRS (Padomju) laikā radītās Mosfiļm mākslas filmas krievu valodā un ar subtitriem, legāli un oriģinālā kvalitātē online kinoteātrī bez maksas: dvēseliskais padomju kino drudzis »
Mosfiļm – tā ir viena no vecākajām un lielākajām kinostudijām bijušajā Padomju Savienībā. Mosfiļm kinostudija savas 90 gadu pastāvēšanas laikā ir producējusi vairāk kā 2500 pilnmetrāžas filmas. Šobrīd kinostudija Mosfiļm ir ieguvusi kinokoncerna statusu, kas spēj producēt vairāk kā simts filmas gadā. Kinostudijā Mosfiļm tiek filmētas ikviena žanra filmas. Lielākais vairākums Krievijas filmas, seriāli u.c. kinoprodukcija tiek radīta tieši Mosfiļm paspārnē
|
|
Neatradi, ko skatīties internetā?
Jaunākās filmas kinoteātros, meklē un skaties mākslas vai dokumentālo filmu piedāvājumu KINO AFIŠA + Latviešu mākslas filmas, ārzemju mākslas kino Baltijas un Krievijas filmas online kinoteātros šobrīd 
|
Atslēgvārdi: attīstība > autortiesības > finansējums > izglītība > kultūra > māksla > mākslinieki > projekts > radošā industrija > vide
Kino māksla, vide un kultūra »
Kultūras pasākumi un programmas 2024 / Kino & kultūras radošā industrija, filmas online
Iepriekšējie apmeklētāji interesējās par
* Uzzini, kur skatīties online TV un filmas internetā bez maksas legāli