Pasaka, kā Saeimas deputāti 2017. gada budžetu dalīja

Publicēts | 30 novembris, 2016 |

42000 euro “Iļģu” komerckoncertam Arēnā, 30000 Līviem, 20000 festivālam Bildes..,- tas ir finansējums, par kādu Saeimas deputāti balso 2017.g. valsts budžetā.

Un, lūk, arī Kultūrkapitāla fonda atbildes jautājumā par finansējuma apmēru, tā sadali starp līdzīga rakstura projektiem. Un, proti, ar kādu finansējuma apmēru var rēķināties, piem., populāra tradicionālās kultūras (pie kuras varētu attiecināt postfolkloras grupu “Iļģi”) mūziķu grupa, ja tā gribētu pretendēt uz finansējumu no Kultūrkapitāla fonda puses? Kādi ir bijuši piemēri (summas) šāda veida Kultūrkapitāla finansējuma piešķiršanai tā vēsturē? Un vai Kultūrkapitāla fonds uzskata, ka tāda veida (pie tam – komerckoncertiem) vajadzētu piešķirt finansējumu no valsts, apejot Mūzika Eksportam fonda, Kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas viedokļus?

Vai atsevišķu grupu komerckoncertiem vajadzētu papildus vēl piešķirt tik vērienīgas, individuālas valsts dotācijas, kuras, cik noprotams, šīs grupas menedžments atbilstoši notirgoto biļešu panākumiem netaisās atmaksāt valsts kasē pat ne daļēji?

Kultūrkapitāla fonds atbild:

VKKF ir konkursu sistēma, tāpēc finansējuma apmēru nevaram prognozēt. Tomēr, izpētot finansēto projektu sarakstus iepriekšējos gados, secinu, ka vidējais apmērs, ko Tradicionālās kultūras nozare piešķir postfolkloras grupu koncertiem ir ap 2000 – 4000 EUR.

“Iļģiem” projektam “Postfolkloras grupas “Iļģi” koncerts un danči kopā ar Rīgas Danču klubu Jāņu ielīgošanas svinībās Valmiermuižā” 2016. gadā piešķirti EUR 2000, bet piemēram grupai “Auļi” 2013. gadā projektam “Bungu un dūdu grupas “Auļi” koncerts Jāņu ielīgošanas pasākumā “Saulgriezis”” – EUR 3841.75 . Postfolkloras koncertu pieteikumi nav biežāk sastopamais projektu veids VKKF. Ir atsevišķi festivāli un liela mēroga pasākumi Tradicionālās kultūras nozarē, kas VKKF ir saņēmuši lielākas summas, piemēram:

VKKF vidējais atbalsts šobrīd pret piešķirto ir iespējams tikai 29% apmērā, projektu pieteikumu konkursos ir daudz, un samērā maz ir iespējams piešķirt to īstenošanai summas vairāku desmitu tūkstošu apmērā. Atsevišķās programmās – “Valstiski nozīmīgi pasākumi”, “Latvijai – 100” ir projekti, kas saņem lielu finansējumu, bet vidējā summa regulārajos konkursos projektu īstenošanai svārstās 5000 EUR robežās. VKKF gadā izskata ap 5000 projektu, finansēt iespējams apmēram 2500. VKKF projektu īstenošanai pieprasa vairāk nekā 30 miljonus, bet projektu finansēšanai pieejami ap 9 miljoniem EUR.

VKKF konkursu nolikumā viens no izvērtēšanas kritērijiem ir noteikts, lai projekta pamatmērķis nav gūt peļņu (projektam nav komerciāls raksturs, paredzamie ienākumi no biļešu, produkta utt. tirdzniecības nesedz projekta īstenošanai nepieciešamās izmaksas un nenesīs peļņu)”.

Tas nozīmē – ja eksperti, izvērtējot projektu, konstatē, ka projekta īstenošanas rezultātā, tirgojot biļetes, ir iespējams nosegt projekta īstenošanai nepieciešamās izmaksas un arī gūt peļņu, projektam finansējums netiek piešķirts.

Ar cieņu –
Jana Vērdiņa,
VKKF, t.67509944

Neatradi, ko skatīties internetā? Jaunākās filmas kinoteātros, meklē un skaties mākslas vai dokumentālo filmu piedāvājumu KINO AFIŠA + Latviešu mākslas filmas, ārzemju mākslas kino Baltijas un Krievijas filmas online kinoteātros šobrīd

Kino māksla, vide un kultūra »

Kultūras pasākumi un programmas 2026 / Kino & kultūras radošā industrija, filmas online