Vieta: Ugunsmūris Kalēju ielā 9/11
Rīga top no gadsimta uz gadsimtu aizvien skaistāka un jaunāka, jo, kā vēsta latviešu tautas teika, Rīga nekad nebūs gatava. Rīga top ir atraktīvs Rīgas [pār]tapšanas stāsts un nākotnes vīzijas, parādot Rīgas arhitektūras pērles un katra gadsimta ievērojamākie nami.
Vieta: Kr.Valdemāra ielā 48, Skvērs pie LU Ķīmijas fakultātes
Cilvēks, jaunais zinātnieks, gaismu iemitinās ūdenī. Katrā mazā lāsītē pa vienai mazai gaismiņai. Vai tā būs aizņemta no jāņtārpiņiem, vai no ielu laternām, vai māju logiem – tā dzīvos ūdenī, lai galu galā pa vienai vien dotos pasaulē.
 18. novembris ir laiks, kad Staro Rīga kā krustcelēs sastopas ar Latvijas dzimšanas dienas svinībām Rīgas ielās, un arī es ņēmu kādu draugu pie rokas, lai tās izstaigātu cerībā piedzīvot nebijušas vīzijas un sajūtas. Atceroties iepriekšējos Staro Rīga gadus, turp devos ar nelielām bažām, un arī sev līdzās tautiešu un cittautiešu runās manīju to pašu- proti, masu mediji ar grafisko līdzekļu šarmu uzkurina publiku iziet ielās, bet, kad jau esi tur, atduries pret visai piezemētu realitāti. Tiek izrādītas arī neizteiksmīgas, tradicionālas un pat rūpnieciski tiražējamas gaismu spēles, tikai arvien jaunās interpretācijās. Reizēm liekas, Tērbatas vai Kr. Barona iela ar tajās izgaismotajiem skatlogiem pašas par sevi ir izteiksmīgākas. Tomēr, lai vai kā, sava veida Staro Rīga pārsteigumus tā visa starpā var atrast.
Savu maršrutu uzsākam no Rīgas autoostas; ejot caur Galeriju Centrs, papriecājamies par tur izkārtajām lampiņu seģenēm, kuras it kā neattiecas uz Staro Rīga oficiāli pasludinātajiem objektiem, bet patīkami sasaucas ar tiem gan. Dodamies uz Rātslaukumu paņemt Staro Rīga karti. Pie Jāņa vārtiem redzam uz sienas projekciju, kas pagaidām vēl nekādi nepiesaista mūsu uzmanību. Arī pie Pēterbaznīcas Velokino klusē, bet citu objektu- Rīgas stāsti,- tik pat kā nepamanām. Jāsaka gan, ka cilvēki, kas izgājuši ielās, nav mazums.
Garām iet lampiņu virtenes izgaismots jaunietis, kas laipni mums piedāvā meklēto- proti, Staro Rīga ‘2011 objektu karti. To atverot, diemžēl secinām, lai gan buklets ir trīsdaļīgs un it kā viegli pārskatāms, tomēr kartē iezīmētie objektu rimbulīši šeit un tagad ļaužu pilnajās Rīgas ielās mūs ne ar ko neuzrunā, gaisā virmo cilvēku runas un satraukums, kas neļauj koncentrēties Staro Rīga ‘2011 kartes izpētei. Veram to ciet un nolemjam primāri orientēties pēc vietām, kur pagājušo gadu bija interesantākais.
Esplanāde
Atzīmējot Lufthansa 20. jubileju Latvijā, četrus vakarus pašā Rīgas centrā būs iekārtots lidostas skrejceļš, bet lidmašīnas būsim mēs paši! Izpletīsim spārnus un skriesim līdz pacelsimies lidojumā!
Torņu iela
Tās ir laika durvis, laika un telpas sintēze. Un pa vidu ir stāsti, kuri kā brīvi gari klejo apkārt ar laiku kļūstot tikai labāki.
Šķērsojam Strēlnieku laukumu, mazliet sasildot rokas virs tur iedegtajām dekoratīvajām svečugunīm, kas gluži kā seģene izklāta pie Kara muzeja. Tad gar Novembra krastmalu un Doma baznīcu, kuras sastatnēs Staro Rīga stāsta savu Doma stāstu, dodamies uz Bastejkalnu. Ceļā sastopam lāpu gājienu; Bastejkalns virmo arī tur iedegtajās sveču gaismās. Pagaidām mūsu iespaidi visai pieklusēti kā vēl kaut kā nebijuša gaidās. Arī gaismasspēles uz Pulvertoņa kopējā kontekstā izskatās blāvas un pārāk neaktīvas, lai pie tām pakavētos. Gar Brīvības pieminekli ejot, nonākam Vērmanīti. Esam pārsteigti, ka šogad tas ir tik neizteiksmīgs! Atkal jau šīs teltis ar gaismas nūjiņu, aproču u.tml. aksesuāru pārdevējiem- tās jau kuro gadu uzdzen mazliet šķēbīgu dūšu, bet bērniem, pieļauju domu, ka patīk. Tātad, laikam, Rīgas pilsētai arī. Un kontrastā šiem iespaidiem pāri pamanām šo satriecoši paņemošo Vienu mirkli ar ūdens strūklakām. Uz šo fantastisko muzikāli izgaismoto strūklaku spēli Vērmaņdārza estrādē ļaudis noraugās uz soliņiem sakāpuši. Priekšnesums ilgst tikai dažas minūtes, bet kādi iespaidi! Par to liecina arī cilvēku pacilājošās nopūtas- gluži kā svētku salūta laikā. Neviļus pārņem doma, ka vajadzētu ierosināt Rīgas domei šāda veida performanci vasaras sezonā ieviest Rīgā pastāvīgi (kaut kur pilsētā un vismaz nedēļas nogalēs, vakara stundās).
Tālāk jau mūsu ceļš ved uz Esplanādi. Dzirdam kaut kādu skaļu troksni, bet nav nevienas gaismas, kas liecinātu, ka pie Raiņa pieminekļa darbojas Lufthansas skrejceļš (vai tad šādā veidā lidmašīnas paceļās?). Puisis iedvesmojoši aicina ļaudīm nostāties uz skrejceļa, izplest rokas kā spārnus un tad līdz ar lidmašīnu pacelšanās skaņām doties īsā skrējienā pa improvizēto skrejceļu Esplanādes laukumā. Sākumā domājam, ka skaņas stiprums atkarīgs no tā, cik daudz un aktīvi ir ļaudis uz šī Lufthansas skrejceļa. Tomēr nē, secinām- tā vienkārši ir iepriekš ierakstīta skaņa.
Zirgu tramvaja depo, Dzirnavu iela 128
Divu cilvēku meklējumi pēc vēl neatrastā vai jau pazaudētā, maldoties caur savas fantāzijas labirintiem, dzīves paradoksiem, pašapmānu un garām slīdošām iespējām un norādēm. Skatītājs šoreiz nolikts tam visam pa vidu novērotāja lomā.
Rīgas kanāla abos krastos pie Operas tiltiņa
Festivāla apmeklētājiem uz vietas būs iespēja izvēlēties starp divām Audi Q3 automašīnām – balto un melno, lai liktu tām Morzes valodā izgaismot savu vārdu kanāla pretējā krastā.
Gaismas objektu duets Ādmins staro pie Mākslas akadēmijas pagalma mūs ne ar ko sevišķu nepārsteidz: nesaprastā māksla- varbūt! Bet tālāk, noejot gar Kongresu namu un LU Bioloģijas fakultāti, spriežam, Kronvalda parks joprojām Staro Rīga ietvaros ir neizmantotā platība. Jēkaba laukumā, savukārt, pamanām, ka tur iecerētais objekts Ārpus-Zemes izcelsmes pieredze izskatās tāds kā nepabeigts un tas barojas no |
