Latvāņi un dizains.

Publicēts | 21 jūlijs, 2010 |

Pāris dienas atpakaļ, klejojot gar vietējo ūdeņu krastiem, izrādās, esmu “saķēris” latvāņa apdegumu. Protams, dumjš gluži neesmu un no laba prāta latvāņu audzē nelīstu, tomēr, kā vēlāk noskaidroju, no Latvijā sastopamajām trīs latvāņu sugām un to mutācijām aizaugušās pļavās un krastmalās vismazāk pamanāms ir Sibīrijas latvānis.

Bīstamās rotaļas

Tomēr jau dažus gadus atpakaļ floriste un dizainere Marina Lapteva atradusi izmantojumu Latvijas laukos nīstajam latvānim, no kura top interesantas dizaina lietas.

Ideja radusies nejauši, un 2006. gadā iegūts patents par tiesībām izmantot latvāni dažādu kompozīciju veidošanai. “Protams, jābūt uzmanīgiem, jo auga lapas var apdedzināt ādu, tādēļ to vācu rudenī, kad stublājs vairs nav zaļš. Tāpat jālieto cimdi, bet latvāni nogriezt var vienkārši ar nazi. Tuvākā vieta, kur braucu tos meklēt, ir Ķekavas pusē. Zemes saimnieki pat ir pateicīgi, ka to atbrīvojam no nelabvēlīgā auga. Man tas savukārt kļuvis par iemīļotu materiālu visdažādāko ideju radīšanai,” stāsta Marina Lapteva.

Kā stāsta meistare, latvānis kompozicionāli labi sader ar citiem dabas materiāliem, piemēram, gliemežvākiem, koka zariem u. tml.. Lampu apdarē izmantots arī lina audums, ēveļskaidas. Pēdējie stāvlampu modeļi jau tapuši no metāla karkasa ar organisko stiklu, kam virsū līmētas latvāņa daļas, ēveļskaidas. Darba procesā, ja, piemēram, augs jāpiestiprina metālam, kokam vai lina audumam, dizainere izmanto attiecīgu līmi. Pats latvānis tiek apstrādāts ar laku.

“Kad sāku veidot darbu, vēl nezinu, kāds tas beigās izskatīsies. Liekot kopā materiāla daļas, acis redz un rokas darbojas- kompozīcija veidojas darba procesā. Visbiežāk pirms tam nav nekādu zīmētu skiču,” atklāj Marina Lapteva, kura zīmētprasmi mācījusies pie mākslinieka Vladimira Kozina. Visneparastākais, ka Marina pēc profesijas ir finansiste, bet māksla un dizains viņas dzīvē ienācis nejauši, un, šķiet, arī veiksmīgi.

LATVĀNIS

Latvāņi, bet it īpaši Sosnovska latvānis, ir bagāti ar fotodinamiski aktīvām vielām, kas, nonākušas uz ādas, saules ultravioleto staru ietekmē, izraisa smagus apdegumus. Ādas bojājumi parādās vairāku stundu laikā pēc saskares ar latvāņa daļām. Tā ir nieze, plankumaini vai svītraini apsārtumi, ādas pietūkums, čūlas. To pavada vispārējs organisma nespēks, galvas sāpes, reiboņi, slikta dūša, sāpes vēderā. Augsta fotokumarīnu koncentrācija organismā izraisa pastiprinātu acu jutību pret gaismu, acu iekaisumu, redzes traucējumus.

Gadījumos, kad cilvēks saskāries ar latvāni, tās ķermeņa daļas, kuras bijušas saskarē ar augu, jāpasargā no saules iedarbības- ultravioleto staru ietekmes. Āda, kura saskārusies ar latvāni jāmazgā ar ūdeni un ziepēm. Nopietnu apdegumu gadījumā nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta.

Latvijā sastopams Sibīrijas latvānis, kas izaug līdz 1,5 metram, Mantegacas latvānis (līdz 3 m) un Sosnovska latvānis, kura stublājs var sasniegt līdz 4 m augstumu. Ja latvāņa stublājs ir kārtīgi izkaltēts un tajā vairs necirkulē sula, saskare ar šo augu cilvēkam nav bīstama un pat ultravioleto staru ietekmē nekādi apdegumi nevar rasties, paskaidroja Valsts augu aizsardzības centra speciālisti.

Rakstā izmantoti materiāli no: Latvijas Avīze , Latvijas Izglītības informācijas sistēma

Meklēts un info atrasts pēc atslēgvārdiem internetā:

• latvanis (60)
• latvāņu apdegumi (17)

Neatradi, ko skatīties internetā? Jaunākās filmas kinoteātros, meklē un skaties mākslas vai dokumentālo filmu piedāvājumu KINO AFIŠA + Latviešu mākslas filmas, ārzemju mākslas kino Baltijas un Krievijas filmas online kinoteātros šobrīd

Kino māksla, vide un kultūra »

Kultūras pasākumi un programmas 2026 / Kino & kultūras radošā industrija, filmas online